atradu šo datorā, sasmējos par sevi. bet ir skaista tā Norvēģija!! haha
(Source: evelinanna)
1nu tā. ir nedaudz awkward pēc tik ilga laika kaut ko postot, bet ja reiz nofilmēju, tad te jāieliek
(Source: evelinanna)
Atbildīgā skolā par naudas lietām ir Dorte, kurai ir arī kravas mašīnas tiesības un tā nu viņa aizbrauca uz Ziemeļiem, pāris dienas palīdzēt mūsu komandas biedriem.
Apmēram pēc divām nedēļām mums ievajagās putekļsūcēja maisiņus un sākam prasīt apkārt lai kāds nopērk(tos var nopirkt tikai internetā). bet nevaram atrast skolas kredītkarti. Turpinam izmeklēt un izrādās kredītkarte ir pie Dortes. Bet kur ir Dorte? Viņa izrādās ir aizbraukusi uz Malavi, piestrādāt pie kādiem projektiem un būs atpakaļ tikai pēc mēneša. Un tagad katru reizi kā mums vajag ko nopirkt - jāzvana uz Malavi. Un tas nav tik vienkārši kā izklausās.
And this is the thing i love about my school. Nekad nekas nav tā kā(kur vai kad) tam vajadzētu būt.
| e: | can i go and fill my water bottle in mens toilet? |
|---|---|
| n: | sure you can, pinky, i'll wait you in the car |
| e: | (esmu uzpildījusi pudeli, aizeju līdz mašīnai un veru vaļā durvis sakot) wassup, bitchezz? |
| n: | see what happens? she goes in mens toilet once and already thinks she has balls |
///
aizbraucu no jums mīļie, un biju tāda tuff girl un viss tur oki čiki un krāmēju bagāžas un, kad viss izdarīts un jāgaida kad kāpšu iekšā mašīnā - apsēdos un salūzu. sāku raudāt. un tad visu ceļu līdz māsai rīgā noraudāju. raudāju tā, ka pat māsasvīrs(tie kuri zin Artūru) sajutās neērti un slaucīja man asaras un prasīja kā ir un es ne uz ko nevarēju atbildēt. kas tur iekšā notiek? tādas vārdā neaprakstāmas skumjas. un prasa man vai es gribu palikt mājās un protams, ka gribu. un tad prasa vai negribu braukt uz norvēģiju, bet atkal gribu. tas ir tāds - kokam divi gali. es pārdzīvoju, jo jābrauc prom no mājām šeit un pārdzīvošu, kad būs jābrauc prom no mājām tur. drausmas.
draugi, nedomājat, ka es esmu muļķe vai vēl kas un, ka ‘baigi tizli’ , ka tā saku, bet es jūs visus ļoti ļoti mīlu. bučuki
noraudājos tik daudz, ka tagad kādu pus gadu nečurāšu
tātad Alesund’a nr.2
es sapratu, ka nekad nesaņemšos salikt visus iekavētos stāstus, tāpēc vienkārši salikšu bildes un vsjo. šī ir Alesunda - slapjākā vieta Norvēģijā, kur uz katru saulainu dienu ir trīs lietus dienas. tur mēs noķērām savu pirmo pavasara ziedu un pirmo bitīti.
šis notikums būs pa diviem ierakstiem, jo izrādās tumblrā nevari ievietot countless bildes.
| e: | do you like dogs? |
|---|---|
| m: | i prefer cats. |
| e: | ohh |
| m: | i had like eight |
| e: | at the same time? noow that's crazy |
| m: | no, no, one after another |
| e: | but what happened to them? they died? how? |
| m: | umh. they were special. with special personalities. |
| e: | soo - how did they die? |
| m: | special |
lieliskākā lieta ko pēdējā laikā esmu atklājusi
tik ļoti var redzēt, ka viņš dara tieši to, ko visvairāk mīl. tā no visas sirds. un tad jau arī neko citu nevajag. protams, ka man patīk.
un vēl arī šis man ļoti patīk
